Aktinidija

Mandžūrijas aktinīdijām, ir kokveida liānas, kas vijas ap balstu, bet, ja tā nav, veido 1-2 m augstu samudžinātu krūmu ar vijīgiem dzinumiem. Uz kārtējā gada dzinumiem veido nelielas -1,5 līdz 5 g – zaļas, iegarenas ogas ar plānu, caurspīdīgu miziņu. Ogas ir saldas un aromātiskas, izcili bagātas vitamīniem un tajās ir 3-5 reizes vairāk (līdz 1400 mg%) askorbinskābes nekā upenēs. Aktinīdijas zied baltiem, nelieliem, smaržīgiem ziediem, ko apputeksnē kukaiņi. Ja jauno lapu žāklēs ziedi izkārtoti pa vienam un tiem ir skaistas, labi saskatāmas baltas zvaigžņveida drīksnas ar dzeltenu putekšnīcu gredzenu pie drīksnas pamata, augs ir sievišķais un var dot augļus. Lapas parasti zaļas visu veģetācijas laiku vai arī rudenī nedaudz sārtojas. Parastā aktinīdija Latvijas apstākļos ir pietiekami salcietīga, ziemās apsalst tikai nenobriedušie garo veģetatīvo dzinumu gali. Tā kā aktinīdijas plaukst jau maija sākumā un zied jūnija vidū, jaunos dzinumus, ziedpumpurus un ziedus (sevišķi augsnes virskārtas tuvumā) apdraud salnas. Bīstama jau ir t° pazemināšanās līdz -1°-3° C, tādēļ ieteicams to stādīt pie sienas, lai dienā mūra uzkrātais siltums pasargātu aktinīdiju no temperatūras svārstībām. Izcelsmes vieta: “Ogres Meristēmas”